Endokanabinoīdu sistēma (ECS)
Endokanabinoīdu sistēma tika atklāta 1992. gadā – ironiski, pētot kanabisu. Tā ir sarežģīta šūnu signālu sistēma, kas atrodama visos zīdītājos un spēlē centrālo lomu homeostāzes (iekšējā līdzsvara) uzturēšanā. ECS regulē daudzas ķermeņa funkcijas, tostarp miegu, garastāvokli, apetīti, sāpju uztveri, imūnreakciju, atmiņu un reprodukciju.
ECS sastāv no trim galvenajiem komponentiem: endokanabinoīdiem (kanabinoīdiem, ko ražo ķermenis, piemēram, anandamīds un 2-AG), kanabinoīdu receptoriem (CB1 un CB2), un enzīmiem, kas atbild par endokanabinoīdu sintēzi un noārdīšanu (FAAH un MAGL).
Interesanti, ka CBD tieši nesaistās ar CB1 vai CB2 receptoriem kā THC. Tā vietā, CBD darbojas kā alostērisks modulators un ietekmē receptorus netieši. Piemēram, tas inhibē enzīmu FAAH, kas atbild par ķermeņa ražotā endokanabinoīda, anandamīda, noārdīšanu. Anandamīda līmenis tad paaugstinās ķermenī, kas var veicināt CBD pozitīvo ietekmi. Anandamīdu arī dēvē par "laimes molekulu" un tā spēlē svarīgu lomu garastāvokļa un sāpju uztveres regulēšanā.
CB1 receptori
Centrālā nervu sistēmaCB1 receptori galvenokārt atrodas smadzenēs un centrālajā nervu sistēmā – īpaši hipokampā, amigdālā, bazālajos ganglijos un smadzenītēs. Tie ir iesaistīti sāpju uztveres, garastāvokļa, atmiņas, apetītes un motoriskās kontroles regulēšanā.
THC tieši saistās ar CB1 receptoriem un tādējādi izraisa intoksikācijas stāvokli. CBD, savukārt, darbojas kā negatīvs alostērisks modulators uz CB1 – nedaudz maina receptora formu, tāpēc THC saistās mazāk spēcīgi. Tāpēc CBD var mazināt THC psihoaktīvo efektu. Tajā pašā laikā, CBD netieši ietekmē, caur CB1, sāpju uztveri, trauksmi un garastāvokli.
CB2 receptori
Imūnsistēma un perifērijaCB2 receptori galvenokārt atrodas imūnās šūnās, liesā, mandelēs, un kuņģa-zarnu traktā. Tie spēlē svarīgu lomu iekaisuma procesu un ķermeņa imūnreakcijas regulēšanā.
CBD ir lielāka afinitāte pret CB2 receptoriem nekā CB1 un darbojas kā inversais agonists. Tas nozīmē, ka CBD var modulēt CB2 receptoru aktivitāti, radot pretiekaisuma efektu. Šī īpašība padara CBD īpaši interesantu pētījumiem par autoimūnām slimībām, hronisku iekaisumu un neirodeģeneratīvām slimībām.
CBD ietekme ārpus ECS
CBD ietekme neaprobežojas tikai ar endokanabinoīdu sistēmu. CBD mijiedarbojas ar vairāk nekā 65 dažādiem molekulāriem mērķiem ķermenī. Starp svarīgākajiem ir:
Serotonīna receptori (5-HT1A)
CBD aktivizē serotonīna receptoru 5-HT1A, kas spēlē svarīgu lomu trauksmē, depresijā un nelabumā. Šī mijiedarbība izskaidro CBD anksiolītiskās un garastāvokļa regulējošās īpašības.
Vaniloīdu receptori (TRPV1)
CBD saistās ar TRPV1 receptoriem, kas iesaistīti sāpju uztverē, iekaisumā un ķermeņa temperatūrā. Šī aktivācija var veicināt CBD pretsāpju efektu.
GPR55 receptori
CBD darbojas kā GPR55 receptora antagonists, dažkārt saukts par 'trešo kanabinoīdu receptoru'. Šī receptora bloķēšana varētu radīt antiproliferatīvu efektu un tiek pētīta onkoloģijā.
PPAR-gamma receptori
CBD aktivizē PPAR-gamma receptorus, kas iesaistīti vielmaiņas, iekaisuma un šūnu proliferācijas regulēšanā. Šī aktivācija rada neiroprotektīvas un pretiekaisuma īpašības.
Avots: Ibeas Bih, C. et al. (2015). "Molecular Targets of Cannabidiol in Neurological Disorders." Neurotherapeutics, 12(4), 699-730.
